Worker placement spēles — veiksmei nav vietas pie spēļu galda

Ikvienā galda spēlē ir lielāks vai mazāks veiksmes faktors. To nosaka spēles uzbūve, tematika un citi elementi. Ir galda spēles, kurās veiksme ir centrālais elements, kas padara to par aizraujošu piedzīvojumu visiem spēlētājiem. Un tad ir tādas spēles, kurās veiksme uzsmaida pa gabalu no blakus braucošā autobusa, kas dodas pretējā virzienā. Šajā rakstā aplūkosim worker placement tipa spēles un to priekšrocības un trūkumus.

Šāda tipa spēles iet roku rokā ar engine building jeb „dzinēja“ būvēšanas mehāniku, kurā spēlētāji attīsta ekonomiku un resursu ieguvi, kas ar katru nākamo spēles gājienu stiprina pārstāvēto personāžu varenību un ceļu līdz uzvarai. Tas ir ārkārtīgi patīkams process, kura laikā tu kā spēlētājs vēro savas varenās impērijas izaugsmi.

Strādnieku novietošanas spēļu pamatprincipi

Worker placement jeb strādnieku novietošanas tipa spēles parasti ir stratēģijas, kur galvenais darbības princips ir saistīts ar savu figūriņu vai strādnieku novietošanu uz dažādiem darbības lauciņiem. Šādā veidā spēlētāji paši veido savu stratēģiju un pieņem taktiskus lēmumus, balstoties uz pārējo spēlētāju aktivitātēm un spēlē iekļautajiem elementiem.

Šajās spēlēs vienmēr būs nauda, resursi, dažādas kārtis, notikumi un visu šo pieejamo spēles komponentu menedžments, kas vieniem spēlētājiem liekas aizraujošs vairāku stundu pasākums, savukārt citiem garlaicīgs un pārlieku sarežģīts process.

Spēles parasti sastāv no vairākiem raundiem un mainīgu spēlētāju secību. Katrs spēlētāja raunds sastāv no vairākām darbībām. Ja spēlētājs ir aizņēmis kādu no darbības lauciņiem, piemēram, iegūt konkrētu resursu, tad parasti citi spēlētāji pie šīs darbības netiek. Līdz ar to brīžiem pat ir izdevīgi izlaist dažas darbības, lai tiktu pie pirmā spēlētāja statusa un nodrošinātu sev nākamajā raundā pirmā spēlētāja priekšrocības — izvēlēties sev tīkamāko darbību, kas varētu kaitēt taviem konkurentiem.

Kad raunds ir beidzies, tad strādnieki atgriežas pie spēlētājiem, lai nākamajā spēles raundā tos atkal varētu izvietot. Katrs raunds ir unikāls un ļauj spēlētājiem izplest savu ietekmes zonu, savākt vairāk resursu un attiecīgi arī iegūt vairāk punktu.

Pasaules worker placement klasika

Daži izcili piemēri strādnieku novietošanās spēlēm ir „Stone Age“, „Agricola“, „Puerto Rico“ un daudzas citas līdzīgas spēles. Šādām spēlēm vienmēr ir punktu sistēma un spēlētāji konkurē savā starpā par pirmās vietas titulu un lielīšanās tiesībām pēcspēles diskusijās, kurās parasti tiek apspriests ko un kā varēja izdarīt citādāk.

Savā ziņā arī pasaulslaveno spēli „Spārnotie“ („Wingspan“) var uzskatīt par worker placement spēli, taču veiksmes faktors šajā spēlē ir krietni lielāks nekā pieņemts. Arī spēlētāju savstarpējā konkurence ir stipri ierobežota. Konkurencei ir liela nozīmē un viens no šo spēļu stūrakmeņiem. Pieejamais darbību skaits parasti ir kopējs visiem spēlētājiem. Ja kāds ir, piemēram, aizņēmis resursu iegūšanas darbību, tad citi spēlētāji pie šīs darbības netiek un vai nu tas bija iepriekš jāparedz, vai arī ir jāspēj pielāgoties situācijai.

Jaunpienācējiem noteikti varētu patikt „Lords of Waterdeep“, kuru ir salīdzinoši viegli apgūt. Spēle ir saņēmusi daudzus apbalvojumus un ir augstu novērtēta BGG topā ar kopējo vērtējumu 7.7 no 10. Spēles „Champions of Midgard“ ir vēl viena izcila spēle, kas radīs labu priekšstatu par strādnieku novietošanas žanru un gādās par lieliski pavadītu laiku vikingu atmosfērā. Arī šī spēle ir novērtēta ar prestižiem 7.7 punktiem BGG. 

Labais, sliktais un kaitinošais strādnieku novietošanas spēlēs

Šādas spēles parasti ievelkas uz vairākām stundām, kā arī noteikumu grāmata ir biezāka un sarežģītāka. Tas padara šīs spēles par ne visai piemērotu un „random“ ideju ballīšu laikā. Tā kā veiksme šādās spēlēs ir praktiski izslēgta, tad iesācējiem praktiski nav nekādu cerību tajās uzvarēt. Līdz ar to ir morāli jāsagatavojas, ka pirmajās reizēs tiks ciestas sakāves līdz būs apgūti ne tikai noteikumi un to nianses, bet arī dažādas spēles likumsakarības, kas ļaus prognozēt pārējo spēlētāju gājienus. Zelta maliņa gan ir tāda, ka parasti pārējie spēlētāji ir saprotoši un palīdzēs ar pareizo lēmumu pieņemšanu, skaidrošanu, kā arī neveidos lielas riebeklības pret iesācējiem.

Apgūšanas līkne ir stāva, taču ļoti atalgojoša, jo spēlētāji zina, ka uzvara ir izcīnīta pateicoties viņu spīdošajai stratēģijai un taktiskajiem lēmumiem, nevis nejauši uzmestai kauliņu kombinācijai. Nereti šādām spēlēm ir neliels veiksmes faktors, kas galvenokārt gādā par to, lai spēlei piešķirtu lielāku atkārtojamību, piemēram, spēles laukums, kurš katru reizi ir citāds (līdzīgi kā „Catan“) vai arī nejauši izvēlētas punktu iegūšanas kārtis, kas garantē papildus punktus par noteiktu nosacījumu izpildi (līdzīgi kā „Spārnotie“).

Šķiet, ka viena no kaitinošākajām pieredzēm pie worker placement spēļu galda ir analīze paralīze jeb analysis paralysis. Tā ir spēlētāju ilgā domāšana sava gājiena laikā, cenšoties pieņemt sev maksimāli labvēlīgu lēmumu. Un jo tuvāk spēles beigām, jo izteiktāka paralīze pārņem spēlētājus.

Ja mēs visi esam pieraduši pie smilšu pulksteņiem atsevišķās spēlēs, piemēram, ballīšu klasikā „Alias“, kur tas ir viens no galvenajiem spēles elementiem, tad ir piedzīvoti spēļu vakari, kuros izmanto smilšu pulksteni vai taimeri arī strādnieku novietošanās spēlēs. Tie ir sētas noteikumi, kas jārespektē un sekmē raitāku spēles gaitu. Šī raksta autors ir personīgi piedzīvojis cita spēlētāja vismaz 20–25 minūšu ilgu analīzi paralīzi spēles „Terra Mystica“ pēdējā raundā.

Vai worker placement spēles ir piemērotas visiem?

Strādnieku novietošanas spēles parasti ir krietni sarežģītākas un ilgāk apgūstamas. Lai arī tās ir lieliskas spēles, kuras spēlēt draugu un ģimenes lokā, tās nebūs piemērotas maziem bērniem. Toties daudzie spēles elementi — resursu kauliņi, monētas un citi sīkumi, ļoti vilinās mazos bērnus ar tiem parotaļāties pēc saviem ieskatiem.

Ņemot vērā, ka vien spēle var ilgt četras un vairāk stundas (atkarīgs no spēlētājiem un to skaita), tad tai ir pienācīgi jāsagatavojas. Savukārt, ja ir vēlme izspēlēt vairāk par vienu partiju, tad noteikti ir jāsāk spēlēt laicīgi.

Worker placement spēles sniedz patīkamu kārtību un pārredzamību pretstatā episkām kara spēlēm vai, piemēram, lomu spēlēm kurās spēlētāja likteni var izšķirt nejauši uzmesti metamie kauliņi. Tiesa, pārlieku nopietna pieeja šīm spēlēm var nedaudz mazināt tās baudījumu.

Spēļu laikā nereti sanāks kašķi, čīkstēšana, manipulācija un citu spēlētāju ietekmēšana, kas padara strādnieku novietošanas spēles tik aizraujošas un baudāmas. Māka kaut ko sarunāt ir neatņemams spēļu blakusefekts, kas piešķir tām papildus garšu. Šāda sarunāšana ne vienmēr ir atļauta spēles noteikumos, taču politika šādās spēlēs ir praktiski neizbēgama.

Ja tev patīk jau pirms spēles sākuma savā galvā izveidot uzvaras stratēģiju un pieņemt labi pārdomātus un taktiskus lēmumus, tad strādnieku novietošanas spēles būs lielisks papildinājums tavam galda spēļu krājumam. Kompleksā uzbūve, random spēles elementi un ne vienmēr paredzamie pretinieku gājieni piešķir worker placement spēlēm augstu atkārtojamību. Šīs spēles arī tik ātri neapniks, jo apgūšanas līkne ir salīdzinoši augsta un pēc katras veiksmīgi izspēlētās partijas tiks atklāti jauni knifiņi un darbību kombinācijas, kuras tā vien tik gribēsies pielietot nākamajā partijā. To apstiprina kaut vai fakts, ka parasti otrreizējos galda spēļu tirdziņos parasti nonāk vienkāršas un ātri apgūstamas spēles.

Raksta autors: Pēteris Tārs