Spēles “MicroMacro: Noziegumu pilsēta” apskats

Mehānikas: mistērija, dedukcija, kartes pētīšana

Spēles sarežģītība: viegla

Spēles ilgums: 20 min

Spēlētāju skaits: 1–4

Labākais spēlētāju skaits: 2

Valoda: spēle pieejama latviešu valodā

Šis ir viens no grūtākajiem apskatiem, jo, pat pēc visu 16 scenāriju izspēlēšanas, es neesmu pārliecināts par to, cik lielā mērā “MicroMacro: Noziegumu pilsēta” ir spēle un cik lielā mērā tas ir unikāls spēļu dizaina piedzīvojums ar milzīgu stāstu karti. Taču iegūtā prestižā balva “Spiel des Jahres” runā pati par sevi un “MicroMacro: Noziegumu pilsēta” unikalitāte ir pelnījusi uzmanību, kas šai spēlei ir pievērsta.

Latviski pieejama arī otrā daļa!

Tematika

Spēle ir par dzīvnieku un visādu mošķīšu pilsētiņu, kas izrādās ir drausmīga vieta kur dzīvot, jo noziegumi notiek ik uz stūra. Spēlētājiem ir dažādas grūtības misijas, kurā katrā jāatrisina kāds noziegums. Pirmā sākas ar pazudušu cepuri, bet pēdējā jau ir vairāki aizdomās turamie karnevālā un krietni vairāk darba detektīviem.

Komponenti

Spēle sastāv no milzīgas melnbaltas kartes, par ko jābrīdina, ka daudziem spēlētājiem varētu būt problēma pilnībā izklāt uz spēļu galdiem. Katram scenārijam ir 6–10 kārtis, kurās tiek uzdoti jautājumi, uz kuriem atbildes ir jāmeklē kartē, lai atrisinātu mistēriju. Spēles komplektā ietilpst arī vienkāršs palielināmais stikliņš, kas šķita reizē labs žests un nekam nederīgs rīks, jo, pētot tik mazu laukumu, spēle ievērojami ieilgst. 

Amizanti, ka dēls, ieraugot spēli, prasīja, kāpēc karte nav izkrāsota. Bet tai ir jābūt melnbaltai, jo citādi tā būtu pārāk raiba un krietni vienkāršāk atrisināma.

Manuprāt, spēlei būtu lieliski noderējuši kādi caurspīdīgi, krāsaini plastmasas marķierīši, kas ļautu labāk atzīmēt atrastos objektus un sekot, piemēram, aizdomās turamā ceļam. Taču tā paliek neizmantota iespēja.

Mehānikas

No malas “MicroMacro: Noziegumu pilsēta” izskatās kā spēle, kur pieaugušie cītīgi koncentrējas, lai ko atrastu kartē, un tad pēkšņi telpu pārņem gaviles. Tieši tas arī notiek spēlē. Tev tiek dotas norādes, kur meklēt pirmo pavedienu, tu to atrodi, tad atklāj kārti un skaties otro pavedienu un tā līdz lieta tiek atrisināta.

Šeit variet paši izmēģināt spēles demo versiju tiešsaistē.

Paga! Vairāki cilvēki, kas mēģinājuši demo man teica, ka spēle šķiet pārāk vienkārša un viņi nesaprot, kāpēc tā ir tik augstu novērtēta. Demo tiešām sniedz nepilnīgu pieredzi. 

“MicroMacro: Noziegumu pilsēta” ir unikāla ar divām lietām.

• Tajā ir absolūti ģeniāla ceļošana laikā. Proti, lielā pilsētas karte ir sadalīta dažādos laika posmos, tā nav statiska. Ja kāds tēls ir pie dzērienu stenda, tad to pašu tēlu var redzēt tālāk uz soliņa un vēl tālāk parkā redzi, kā tēls tiek nolaupīts un ievilkts mašīnā. Un visa karte, sastāv no visu šo cilvēciņu dzīvēm. Man joprojām mute paveras, kad redzu, kā šai spēlē attēlota ceļošana laikā. Neko tādu neesmu iepriekš redzējis un domāju, ka ideja ir patiesi revolucionāra!
• Tā ir kampaņas spēle bez kampaņas. Teorētiski, katrs scenārijs ir izspēlējams atsevišķi, bet spēli patiesi var izbaudīt tajā iedziļinoties. Spēlējot vairākas misijas, tu sāc atpazīt varoņus, seko viņu gaitām, tev rodas tādas sajūtas kā “Es tevi esmu kaut kur redzējis” vai “Ā, kurš nezina, ka instrumentu veikals atrodas pie Neptūna parka”. Tieši šīs pilsētas iepazīšana bija labākā spēles pieredze. Ar laiku pilsētiņa no tiesas atdzīvojas!

Vairākspēlējamība

Nav un nevajag, kad izspēlēju savu “MicroMacro: Noziegumu pilsēta” eksemplāru, to ar prieku nodevu tālāk un nu gaidu atsauksmes. Spēles cena ir gana pieejama un 16 misijas prasīs vairākus vakarus, lai visas izspēlētu. Bieži vien vairākspēlējamība iznīcina labu stāstu un prieks, ka šī ir izveidota kā vienreizēja pieredze.

Spēlei "MicroMacro" kopā tiek plānotas 4 daļas un beigās tās visas varēs apvienot vēl lielākā detektīvu piedzīvojumā.

Vērtējums

Pēc daudziem gadiem “MicroMacro: Noziegumu pilsēta” ir spēle, kas patiesi pelnīti ieguva prestižo balvu “Spiel des Jahres”. Tā ir inovatīva, atšķirīga no tūkstošiem pārējo spēļu un tai pat laikā ļoti pieejama katram interesentam. Bet es uzskatu, ka te tomēr ir kas līdzīgs kā daudzām Oskarotām filmām, kuras ir unikālas, bet ne obligāti patiks visiem. 

Uzskatu, ka “MicroMacro: Noziegumu pilsēta” ir ģeniāls laika, stāstu stāstīšanas un vides veidošanas eksperiments moderno galda spēļu pasaulē — es pat teiktu mākslas darbs un tam es dodu 9 no 10 ballēm. Bet, ja vērtējam to kā mehānisku spēli, tad vērtējums ir 7 no 10. Ir daudzas spēles ar labākiem stāstiem vai saistošākām mehānikām, kur jāpieņem daudz jēgpilnāki lēmumi, un, ja es satiktu cilvēku, kas nav vēl tik dziļi spēļu pasaulē, es noteikti ieteiktu sākt ar kaut ko citu.

Raksta autors: Kristaps Auzāns