Spēles “Living Forest” apskats

• Mehānikas: Dažādi izmantojamas kārtis, veiksmes izaicināšana 
• Spēles sarežģītība: vidēja
• Spēles ilgums: 40–60 min
• Spēlētāju skaits: 2–4
• Labākais spēlētāju skaits: 3–4
• Valoda: neatkarīga no valodas, noteikumi latviski

Brain Games jau daudzus gadus lokalizē spēles, kuras ieguvušas lielo spēļu balvu “Spiel des Jahres”. Tas ir milzu ieguvums vietējiem spēļu entuziastiem, kuri tik labi nepārzina angļu valodu vai neseko visām tendencēm, kamēr tās nav mūsu veikalos. Šogad balvu ieguva “Living Forest”, un šajā apskatā izklāstīšu, kas tad ir “Living Forest” un kāpēc tā ir vai nav spēle tieši tev.

Tematika

Interesanti, ka spēle “Living Forest” tiek lokalizēta uzreiz visam Baltijas tirgum, līdz ar to saglabā savu anglisko nosaukumu, pretstatus spēlei “Spārnotie”, kas tiek dēvēta citādi katrā no Baltijas valstīm. Nosaukums nozīmē “Dzīvais mežs”, un spēles stāsta pamatā ir gari, kuri aizsargā meža Svēto koku no uguns. Mazliet amizanti un pat tematiski neloģiski ir tas, ka liesmas galvenokārt rodas no tā, ka paši gari (spēlētāji) rekrutē jaunus dzīvniekus. Bet man tā šķita feina metafora par to, ka arī cilvēki paši ir gan glābēji, gan drauds ekoloģijai. Kopumā tematika ir ļoti veiksmīgi integrēta mehāniskai spēlei. Mans mīļākais tematiskais elements ir rituālu dejas, kur gari dejo aplī, lai iegūtu papildu darbības un nočieptu viens otram uzvaras punktus.

Komponenti

Spēle ir ļoti koša un uz galda viennozīmīgi izskatās labi. Ar komponentiem viss kārtībā. Spēlē ir milzum daudz kartona žetonu — to bija tik daudz, ka pat manam trīsgadniekam apnika tos spiest laukā. Ļoti efektīvi viss panākts ar kartona palīdzību. Ir pat ļoti feini turētāji kartona koku lauciņiem, un kāršu dizains ir skaidri nolasāms. Lai gan es neesmu pārliecināts, kā jūtos par pašu kāršu izskatu. Uz kārtīm attēloti dzīvnieki, kas izskatās mazliet baisi, jo dzīvniekiem ir baltas acis. No vienas puses, man tas radīja jocīgas sajūtas skatoties uz kārtīm, bet no otras puses, tas noteikti ir tematiski efektīvāks variants, kā ja tur būtu vienkārša lapsa.

Mana vienīgā patiesā kritika ir par dabas garu un Svētā koka kartona marķieriem. Man nav nekas pret marķieriem, bet tie veidoti no diviem kartona gabaliņiem un, manuprāt, daudz ilgtspējīgāk un efektīvāk būtu, ja marķieri būtu no kartona, kas iestiprināts plastmasas pamatnē. Par šiem man ir bažas, ka pēc vairākām spēlēm tie varētu arī tik labi vairs neturēties.

Mehānikas

Spēle sastāv no divām fāzēm: kāršu atklāšanas un resursu tērēšanas.

Kāršu atklāšana: spēlētāji atklāj savas kārtis, līdz atklāti divi melnie simboli, un tad sākas veiksmes izaicināšanas fāze, jo spēlētāji drīkst atklāt vēl kārtis, taču, ja tiks atklāts trešais melnais simbols, tad spēlētājiem būs sods jeb resursu tērēšanas laikā tikai viena, nevis divas darbības. Šai mehānikai milzu pluss ir tāds, ka visi spēlētāji var to veikt vienlaicīgi, un tas nozīmīgi paātrina spēles gaitu. Pie tam ļoti palīdz spēles mācīšanā — saki, lai atklāj kārtis un tad jau uzreiz skaidrs, kādas darbības var veikt.

Resursu tērēšana: uz minētajām kārtīm ir 5 veidu resursi, kas katrai kārtij ir citādos apjomos un, tās kolekcionējot, var iznākt tā, ka spēlētājam ir, piemēram, 6 ūdeņi un 4 lapas. Āķis, ka spēlētājs savā gājienā var izmantot tikai 2 no šiem resursu veidiem, lai pirktu jaunas kārtis, dzēstu uguni, stādītu kokus vai dejotu rituālu dejas, tā ka nākas pieņemt izvēli, investēties tāpēc, ka tev vairāk resursu, vai tāpēc, ka tas atbilst tavai stratēģijai.

Lai šī izvēle nebūtu vienkārša, spēlei ir interesanti uzvaras kritēriji — kurš pirmais iegūs 12 punktu vienā no trim veidiem ir uzvarētājs. Spēlētāji var nodzēst 12 liesmas, iestādīt 12 dažādus kokus vai sakrāt 12 svētos ziedus.

Šī mehānika rada interesantu spēles noslēgumu, kur spēlētājiem ir spriedze par savu un pretinieku progresu. To visu veiksmīgi pastiprina rituālās dejas, kur, apsteidzot kādu spēlētāju, ir iespēja atņemt kādam tik svarīgo uzvaras punktu. 

Vairākspēlējamība

Tā ir augsta, jo pieejamie dzīvnieki katru reizi variē kādas stratēģijas būs vieglāk, kādas grūtāk izpildāmas. Arī kāršu dažādā atklāšanas secība un sacensības elements palīdz spēlei būt svaigai arī pēc vairākām izspēles reizēm. Pie tam spēles pirmais paplašinājums jau izziņots.

Vērtējums

“Living Forest” ir ļoti labi izstrādāta spēle — var redzēt, ka tā ir pamatīgi slīpēta un strādā ļoti labi. Es novērtēju tās dizaina kvalitātes, kas šeit ir pieejamas, bet man spēles pieredze šķiet pārāk gluda. Tāpēc, lai gan mans vērtējums ir labs, spēlētājiem, kuriem gribas mēģināt izaicināt veiksmi, tomēr vairāk iesaku spēli “Kvedlinburgas pūšļotāji”, un kāršu kombinatoriem spēle “Spārnotie” būtu primārā izvēle. Ja tev jau ir šīs spēles, “Living Forest” ir gana pieklājīgs kolekcijas papildinājums. Vērtējums 7.5 no 10.

Raksta autors: Kristaps Auzāns