Paplašinājumi un kāpēc tie ir nepieciešami

Vai arī tev, pēc vairākkārtējas galda spēles izspēlēšanas, rodas vēlme pēc kaut kā jauna? Citu spēli nevēlies, bet konkrētā jau nedaudz apnikusi? Par laimi, ražotāji saviem lielākajiem hītiem bieži vien sagatavo jaunus paplašinājumus, kas iemīļoto spēli var pacelt pavisam jaunā līmenī. Daži no paplašinājumiem tiek uzskatīti par teju vai noteikti nepieciešamiem, kamēr citi atzinības starmešus tā arī nesagaida. 

Iesākumā var šķist, ka visi paplašinājumi ir idejiski līdzīgi — spēlei tiek pielikts kaut kas jauns. Bet tā tas gluži nav. Paplašinājumi var ļoti variēt ne tikai pēc kastes izmēra un cenas, bet arī pēc pašas būtības.

Vieni no vienkāršāk uztveramajiem paplašinājumiem ievieš korekcijas spēlētāju skaita ierobežojumos. Lielākoties tiek palielināts maksimālais spēlētāju skaits, taču reizēm tiek samazināts minimālais spēlētāju skaits, ieviešot solo versiju.

Visiem labi zināmo spēli “Katanas ieceļotāji” jeb “Catan” var spēlēt 3–4 spēlētāji. Tomēr dažreiz uz galda spēļu vakaru sapulcējas pieci vai seši draugi. Ko tad darīt? Par laimi, spēlei pieejams 5–6 spēlētāju paplašinājums. Pats par sevi, atšķirībā no citiem “Catan” paplašinājumiem, tas neko jaunu neievieš — kastē ir komponenti, kas ļauj Katanas salu kolonizēt sešiem ieceļotājiem. Ir jauni lauciņi, kārtis, spēles figūriņas, bet nav nekas tāds, ko spēlētājs neatpazītu no pamatspēles.

Līdzīga ideja ir arī “Carcassonne” pirmajā paplašinājumā “Krogi un katedrāles”, kurā ir lauciņi un figūriņas tam, lai pie spēles galda varētu pielikt sesto krēslu. Taču šī ir tikai daļa no paplašinājuma.

Papildu spēlētājus ļauj pievienot arī “Flamme Rouge: Peloton” paplašinājums. Šim paplašinājumam klāt nāk arī solo variants, tādējādi ļaujot spēli baudīt arī vienatnē, kas tikai ar pamatspēli nav iespējams.

Lai gan jaunu pazīstamu kauliņu, kāršu un lauciņu pievienošana ir vieglāk uztveramais paplašinājumu veids, tas nebūt nav populārākais. Lielākoties paplašinājumi spēlē ievieš kādu jaunu mehāniku un pienieno neredzētus komponentus, tādējādi radot jaunas stratēģiju iespējas un ļaujot jau simtiem reižu izspēlēto spēli raudzīt pavisam citā gaismā.

Runājot par jau iepriekš minēto “Carcassonne”, ikkatrs no paplašinājumiem spēli papildina ar kādu pavērsienu, pievinojot jaunu mehāniku. Piemēram, paplašinājumā “Tirgoņi un būvnieki” katrs spēlētājs iegūst sev jaunas figūriņas — būvnieku un sivēnu. Veiksmīgi izmantojot šos jauninājumus, spēlētāji var iegūt vairāk punktus un pat veikt vairākus gājienus pēc kārtas.

Spēle “Carcassonne” ir kļuvusi tik populāra, ka tai ir jau desmit standarta paplašinājumi un vēl neskaitāmi mini paplašinājumi. Tikai neprātīgākie spēles fani būtu gatavi visus šos paplašinājumus izmantot vienā milzu “Carcassonne” spēlē!

Latviešu valodā šobrīd pieejami pirmie divi paplašinājumi, bet, iespējams, nākotnē tiem pievienosies vēl kāds.

Vairāki paplašinājumi vienai spēlei galda spēļu pasaulē nebūt nav retums. Pie tādiem tikusi arī 1995. gada “Spiel des Jahres” balvu ieguvusī spēle “Catan”. Divi no zināmākajiem paplašinājumiem ir “Jūrasbraucēji” un “Pilsētas un bruņinieki”. Katrs no tiem devies pavisam citā virzienā. “Jūrasbraucēji” sevī neietver nekādus pārlieku sarežģītus jaunumus. Ar šo paplašinājumu ieceļotājiem ir iespēja apdzīvot ne tikai Katanas salu, bet arī tās tuvumā esošās saliņas. Vienkārši sakot — spēle kļūst plašāka.

Paplašinājums “Pilsētas un bruņinieki” spēli saglabā uz pamatsalas, bet padara to komplicētāku un stratēģiskāku. Spēlē tiek ieviesti jauni resursi, jaunas kārtis un, protams, bruņinieki. Ja “Jūrasbraucēji” spēli padarīja plašāku, tad šis paplašinājums to padara dziļāku.

Dažreiz gadās tā, ka spēle ir tieši uz zelta vidusceļa, ka neko īsti negribas klāt, lai neiebrauktu sarežģītības grāvī, bet gribētos nedaudz pamainīt ceļa malā esošās ainavas. Šādu opciju piedāvā spēle “Ticket to Ride”. Lai gan katrā paplašinājumā ir kāda īpaša jauna mehānika, pati spēle savu būtību nemaina — mainās tikai spēles laukums jeb karte. Spēlētajiem, kas jau prot pamatspēli, nebūs problēmas ar paplašinājumu apguvi.

Pēdējos gados popularitāti guvušas dažādas spēles, kurās tiek izspēlēts kāds stāsts, spēlētājiem progresējot kampaņā. Šīm spēlēm ļoti bieži paplašinājumi ir jaunas lappuses stāstu grāmatā. Piemēram, “Arkham Horror: The Card Game” iespējams piepirkt jaunas kampaņas, izmeklētājiem gūstot iespēju doties vēl neredzētos piedzīvojumos. Turklāt atsevišķos paplašinājumos pieejami arī jauni spēles varoņi.

Tāpat paplašinājums var būt vienkārši jauna frakcija vai spēles tēli kādai kara, teritorijas kontroles vai cita veida spēlei. Dažādība kaujas spēlēs ievieš pavisam jaunas stratēģijas un ceļus līdz uzvarai. Spēles stils mainās ne tikai spēlētajam ar jauno frakciju, bet arī pārējiem, kam jāpielāgojas iepriekš neredzētajam pretiniekam.

Tomēr ne vienmēr tām ir jābūt kara spēlēm, kurām vienkārši iespējams piepirkt papildu saturu, lai papildinātu esošās iespējas. Kavas veidošanas spēlei “Dominion” ir neskaitāmi paplašinājumi, kurā katrs vienkārši pievieno jaunas kārtis, ko iespējams izmantot spēlē. Likumsakarīgi katrs no paplašinājumiem ir ar savu tematiku un attiecīgām kārtīm, kas ievieš jaunas mehānikas. Spēļu medijs “Polygon” apgalvo, ka, izmantojot visus 13 paplašinājumus, spēlē ir vairāk nekā 66 sekstiljoni kombināciju (sekstiljons ir skaitlis, ko raksta ar 22 cipariem — vienininieku un 21 nulli).

Līdzīgā kategorijā var ielikt arī dažādas kāršu spēles, piemēram, “Magic: The Gathering”, “Pokemon TCG”, “Yu-Gi-Oh”, “KeyForge” un citas. Teju katrs pirkums šīm spēlēm uzskatāms par paplašinājumu, kas papildina tavu jau esošo kolekciju. Lielāka kolekcija sniedz plašākas iespējas kavas veidošanā. Izņēmums šajā sarakstā ir "KeyForge", kur tiek pirktas jaunas jau gatavas kavas, kurā korekcijas veikt nav iespējams.

Viens no ekskluzīvākajiem paplašinājuma veidiem ir promotēšanas lietas, kas var būt viena kārts vai kāds cits spēles elements, kuru lielākoties nav iespējams vienkārši iegādāties veikalā. Promo paplašinājumi bieži vien tiek dalīti dažādos pasākumos un spēļu izstādēs, lai popularizētu konkrēto spēli.

Kā vēl vienu paplašinājuma grupu var izcelt paplašinājumus, kas vienlaikus ir arī pamatspēles. Varbūt tas var šķist dīvaini, ka paplašinājumu var spēlēt vienu pašu, bet šādi piemēri nemaz nav tālu jāmeklē. “Dixit: Odyssey” var būt gan atsevišķa pamatspēle, gan papildinājums klasiskajam “Dixit”. Apvienojot abas spēles kopā, spēli iespējams spēlēt vēl vairāk spēlētājiem!

Kuri ir tavi iecienītākie paplašinājumi? Vai ir kāds paplašinājums, bez kura tu vispār nevēlies spēlēt kādu spēli?