Iepazīsti Latvijas putnus kopā ar „Spārnotie“!

Lai uzzinātu vairāk par Latvijā sastopamajiem putniem, spēles „Spārnotie“ iedvesmoti, uz sarunu aicinājām Agni Bušu, Latvijas Ornitoloģijas biedrības iekšējās komunikācijas koordinatoru un projektu vadītāju.

Putnu „spēles“ stratēģijas

Jau pats fakts, ka putni prot lidot, ir gana pārsteidzošs. Vēl vairāk — tieši no putniem noskatītas pirmās idejas lidaparātiem, kas ļauj gaisā pacelties arī mums, piedzīvojot vilinošo brīvības izjūtu. Savukārt, putnu spalvas ir gan neparasti daudzveidīgas, gan arī vērtīgas. Dažu putnu spalvas pat ļoti, piemēram, dūnas.

Plašs pētījumu lauks ir putnu migrācija. Zinātnieku domas dalās, taču ir pieņēmums, ka dažādu putnu sugu migrācijas stratēģijas būtiski atšķiras. Tiek uzskatīts, ka putni migrācijas laikā spēj vadīties pēc saules lēkta un rieta dienas laikā, bet nakts laikā — pēc zvaigznēm, kā arī pēc zemes magnētiskā lauka. A. Bušs atklāj, ka tālie un tuvie migranti vadās pēc atšķirīgām dabā redzamām norādēm. Tā kā tālajiem migrētājiem jāsasniedz Āfrikas vidiene, šķērsojot Sahāras tuksnesi, šie putni vairāk vadās pēc dienas garuma. Tie, kuri ziemo tuvāk — Eiropas vidienē, Eiropas dienvidu reģionos un Āfrikas ziemeļos — orientējas pēc laikapstākļiem.

Ja aplūkojam barības iegūšanas stratēģijas, A. Bušaprāt, interesantākie ir mednieki — putni, kuru ēdienkartē ir zivis, kukaiņi, sliekas, citi putni vai dzīvnieki. Piemēram, zivju dzenītis, ieņēmis novērošanas posteni upes krastā, vēro ūdeni, bet, ieraugot zivi, tas pārsteidzoši strauji un precīzi nirst. Arī zivjērglim ir ātra reakcija, kas ļauj pikējot notvert ievēroto medījumu. Vai esat kādreiz redzējuši, ka kaijas mīņājas zālienā? Tās šādi cenšas piemānīt sliekas, atdarinot skaņu un vibrāciju, kas parasti rodas, lietus lāsēm krītot uz zemes. Sliekas lietus ūdens apdraud, tāpēc tās lietus laikā izlien virspusē. Tieši tas ir kaiju mērķis.

Kur doties vērot putnus?

Ja vēlies vērot putnus, vislabākais ir sākt ar palūkošanos ārā pa logu, lēnāku pastaigu parkā vai mierīgu pasēdēšanu piemājas dārzā. Putni dodas tur, kur tie var atrast sev barību un piemērotus apstākļus ligzdas vīšanai. Tāpēc tos var sastapt visdažnedažādākajās vietās — kā pilsētās un to tuvumā, tā laukos un mežos. Kad tuvējā apkārtnē ievērotie putni atpazīti, tad var plānot doties izbraukumā uz kādu no putnu vērošanas vietām.

Biežāk redzamie „Spārnotie“ putni Latvijā ir meža pīle, bezdelīga un krauklis. Lielā gaura un lielais baltais gārnis mīl uzturēties ūdenstilpņu tuvumā. Lielāko daļu no pārējiem spēles putniem Latvijā būs grūtāk sastapt, jo tās šeit ir retas sugas. Piemēram, plīvurpūce Latvijā ir reta, lai arī citur Eiropā tā ir izplatīts putns. Tajā pašā laikā Kanādas zoss pie mums ir invazīvo sugu sarakstā. Tā šeit nedzīvo, taču ir sastopama migrācijas laikā. Ir novērots, ka šī suga pat atstāj negatīvu ietekmi uz Eiropas ekosistēmām.

Interesanti, ka Latvijā var sastapt arī koku pīles — šie putni šeit brīvā dabā nonāk, ja izdodas aizmukt no audzētavas, kuru kolekcijās tās izvēlas krāšņuma dēļ. ASV koku pīles ir visai ierasts savvaļas putns, kurš ligzdo koku dobumos, no kurienes arī radies to nosaukums.

Putnu vērošanas „spēles“ noteikumi

Vērojot putnus jābūt pacietīgam. Taču, A. Buša vārdiem, būtiskākais ir kas cits — atcerēties, ka putni sastopami vienmēr un visur. Tas ir īpaši svarīgi iesācējiem. Lai arī šķiet, ka došanās uz putnu vērošanas vietām varētu būt ideālā ģimenes izklaide, bez iepriekšējas pieredzes tā var izrādīties pārāk liela slodze kā maņām, tā prātam, cenšoties visus putnus ievērot, atpazīt un atcerēties. [„Ja jūsu bērnam ir sensorie traucējumi vai gluži vienkārši saasinātāka kāda no maņām (piemēram, esat novērojuši saasinātu reakciju uz skaņām vai spilgtu gaismu), esiet īpaši apdomīgi.“ — Autores piebilde.] Ejiet soli pa solim! Sāciet ar to putnu atpazīšanu, kurus varat ieraudzīt pa savu logu, tad dodieties lēnā pastaigā pa tuvējo parku, tad atcerieties pavērot apkārtnes putnus, dodoties piknikā.

Mūsdienās ir ļoti daudz iespēju pašiem uzmeklēt gan putnu nosaukumus, gan dažādus interesantus faktus, tostarp, skatoties video un klausoties putnu dziesmu ierakstus. Piemēram, vietnē https://dabasdati.lv/lv iespējams pievienot savus novērojumus, kas palīdzēs zinātniekiem apkopot plašāku informāciju par Latvijas putnu dzīvi. Cilvēkiem daloties ar savu pieredzi, top arī zinātniskās publikācijas, piemēram, Latvijā ligzdojošo putnu atlanti (te atradīsiet vairāk informācijas par šo projektu: https://www.lob.lv/putnu-atlants/). Lietotnē pieejama arī opcija pievienot neatpazītu putnu foto vai balss ierakstu. Zinošāki lietotāji palīdzēs noteikt, kuru putnu esat atraduši.

Daži noderīgi resursi:

• https://dabasdati.lv/lv (pieejama arī lietotne)
• https://www.latvijasputni.lv/lv/putnu-saraksts.html
• http://visiputni.lv
• https://www.lob.lv

Ja interese vērot putnus pieaug, vērts iegādāties binokli un specializētas grāmatas. Viens no veidiem, kā piesaistīt vairāk putnu savas mājas apkārtnei, ir putnu barotava. Pirms teikt „jā!“ šai idejai, rūpīgi jāapsver, vai tas patiešām ir jums. Putnu barotavā būs regulāri jānodrošina sēklas (lobītas vai nelobītas saulespuķu sēklas, var izmēģināt linsēklas, var likt nesālītu speķi, var arī auzu pārslas — tikai mazliet). Ja to nevarat apņemties, tad nodarīsiet lielāku kaitējumu, radot risku, ka ziemas periodā putni nespēs uzreiz atrast citu pietiekamu barības avotu. Dienas ir īsas, un meklējumi paņem laiku un enerģiju. „Faktiski putniem mūsu barotavas nemaz nav nepieciešamas,“ saka A. Bušs, „tās vairāk ir cilvēku priekam.“

Kad jautāju, vai putnus var barot ar maizi, A. Bušs saka: „Var, bet svarīgi atcerēties, ka maize putniem nav pilnvērtīgs barības avots un ka jāuzmanās putnus ar to nepārbarot — tas kaitē putnu veselībai!“

Putni, kurus varam pazaudēt

Daži no spēlē „Spārnotie“ iekļautajiem putniem pie mums ir sastopami, taču ļoti reti: zivjērglis, klinšu ērglis, melnais zīriņš, lielais piekūns un melngalvas gārgale. Arī plīvurpūces te ir retas. Katrs no mums var darīt kaut ko, lai šīs putnu sugas Latvijā neizzustu pavisam, jo mēs ikdienā ietekmējam vidi ap sevi ar katru izvēli, ko pieņemam.

Ko tieši darīt?

• Iepazīt Latvijas putnus un vairāk uzzināt, kas tiem vajadzīgs.
• Neiejaukties dabiskajās norisēs jeb nedarīt neko.
• Atbalstīt dabas aizsardzības jomu ar savu nostāju.
• Kopjot piemājas dārzu, padomāt par putniem.

Neiejaukšanās dabiskajās norisēs var šķist mulsinoša — kā lai neko nedara, ja, rau, pūkainais putnu mazulis izkritis no ligzdas un ir tik bezpalīdzīgs? Taču parasti putnēna vecāki jau steidzas palīgā savai atvasei un cilvēku iejaukšanās var radīt cerētajam pretēju efektu. A. Bušs iesaka putnēnu neaiztikt, ātri doties prom un dot vecākiem iespēju pašiem palīdzēt.

Ja ir lauku vai meža īpašumi, svarīgi ar to sakopšanas darbiem neiztraucēt ligzdošanu. Tāpat, sakopjot piemājas teritoriju, var padomāt par to, kā radīt putniem piemērotus apstākļus — vietas, kur vīt ligzdas, paslēpties un atrast barību. A. Bušs saka: „Putniem patīk nekārtīgi cilvēki, ar to domājot, ka tad, ja nenopļaujam visus dārza stūrīšus, mēs atstājam putniem patvērumu, ēnu un nezāles, kuras izveidos sēklas, nenocērtot nokaltušo koku (ja vien tas neapdraud neviena drošību), radām vietu, kur mieloties ar kukaiņiem.“

Ja vēlies atbalstīt cilvēkus, kuri rūpējas par putnu nākotni Latvijā, vari arī kļūt par Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedru. Uzzini vairāk te: https://www.lob.lv/biedriba/klusti-par-biedru/.

Ar katru spēles „Spārnotie“ pirkumu 0,50 EUR tiek ziedoti LOB.

Kurus spēles „Spārnotie“ putnus iespējams redzēt Latvijas dabā?